Latvijas horoskops 2012. – 2031.gadam

Latvijas 40 maldīšanās gadi «bez Mozus» (1991.–2031.)

 Katram cilvēkam ir savs viedoklis  par notikumiem Latvijā no 1991. līdz 2011.gadam un tas mēdz stipri atšķirties no citiem pagātnes notikumu vērtējumiem. Ar zaudējumiem, bet mēs šo laiku pārdzīvojām, savukārt nākamie 20 gadi pieprasa pārvērtējumu un izpratni par to kur un kā mēs virzīsimies tālāk.

Latvijas horoskops 2012.–2031.gadam

Šobrīd atrodamies vislielāko un visbargāko pārmaiņu priekšā, pārmaiņu, pēc kurām vairs nav atgriešanās iespējas. Kamēr tās vēl nav notikušas, ir iespējami arī citi scenāriji tam, ko vēlāk sauks par mūsu vēsturi, bet tas ir atkarīgs no katra no mums jau tagad. Latvijas vēsturē šie būs visgrūtākie gadi kopš 1918.gada un man kā astrologam ir pienākums brīdināt Jūs par to.

Ne vienai politiskajai partijai un ne vienam politiķim nav stratēģijas, kā iziet no smagākās ekonomiskās krīzes, tomēr tieši tā šajā situācijā būtu izšķirošā.  Valdošās partijas  par galveno stratēģiju politiskajās spēlēs izvēlējās nacionālo jautājumu, tādējādi nostādot sevi aizstāvju un varoņu lomā atsevišķu sabiedrības daļu priekšā. Kļūt par aizstāvjiem izglītības, medicīnas un citās sociālajās jomās tiem diez vai izdosies!

Uz šo brīdi ir kļuvis acīmredzams, ka tieši politiķi, rīkojoties pēc principa „skaldi un valdi”, saasina nacionālā rakstura pretrunas, kuras sabiedrībā pagaidām vai nu nav izteiktas, vai arī izteiktas minimāli. Pateicoties tam, process sāk nekontrolējami pieaugt, īpaši jauniešu un pensionāru vidū.

Vienlaikus, dažādās pasaules vietās  jau notiek revolūcijas uz reliģijas un nacionālā naida pamata. Šī tendence tuvākajos trīs gados pastiprināsies un pārvietosies uz citām valstīm un kontinentiem, skarot praktiski visus mūsu kaimiņus, tai skaitā arī Krieviju. Situācija ir nopietna, īpaši iedomājoties, ka, piemēram, tik spēcīga lielvalsts, kā ASV, lai devalvētu dolāru, ir ekonomiski ieinteresēta karā.

„Lielie pasaules marionešu bīdītāji”  ir saplānojuši lielas pārmaiņas, kas jau daļēji ir sākušās – notiek globālais finanšu un enerģētikas resursu pārdales process visā pasaulē.

Problēma nav zvaigznēs, ļaunajā liktenī vai nejaušu notikumu sakritībā, problēma – naudā, tā  ir īstais „kungs”, kas valda mūsu civilizācijā un Latvija šeit nav izņēmums. Mūsu valdība nav pamanīta biežā baznīcu vai pat teātru apmeklēšanā.  Es neticu godīgiem politiķos, kas nav ieinteresēti atvieglotajos kredītos, dažādos sava amata labumos priekš sevis un saviem radiem. Neticu godīgiem baņķieriem, jo viņu lielākā prioritāte ir peļņa un tikai peļņa. Jebkādas izmaiņas likumdošanas, sociālajā vai ekonomiskajā līmenī nozīmē tikai to, ka kādam tas ir ļoti izdevīgi. Lai labāk orientētos aktuālajos notikumos, biežāk uzdodiet sev jautājumu: „Kam tieši tas ir personiski izdevīgi”, jo izdevīgums stāv pāri visām jomām: gan nacionālajai, gan kultūras, sociālajai, ekonomiskajai, juridiskajai un citām.

Plaisa starp varas un iedzīvotāju interesēm ir tik dziļa, ka valdība faktiski nepārstāv iedzīvotāju intereses. Vienlaikus, tautas neapmierinātība pieaug un jau kļūst draudoša. Pieaug arī cilvēku gatavība apvienoties pret valdošo eliti un sociālā spriedze. Nacionālais konflikts tika izvēlēts kā ideāls līdzeklis šī spēka vektora novirzīšanai no sevis - krīzes gados uzkrāto agresiju cilvēki tagad izlies viens uz otra.

Naivais N.Ušakovs piedāvāja „iesaldēt” nacionālo jautājumu līdz ekonomiski vieglākiem laikiem, bet tas tikai uzkurināja varas cilvēkus, kas arī ir saprotams. Viņiem ir savādākas prioritātes, viņu  dzīve iegājusi normālās sliedēs un viņi gribētu turpināt dzīvot ērtu dzīvi, bet sakrājušās draudošās problēmas jāatrisina ar jebkādiem līdzekļiem. Nedod Dievs ļaut pie varas nokļūt politiskajiem oponentiem – klajā nāktu tādas aizkulišu dzīves detaļas, kas šokētu arī pieredzējušos analītiķus. Šis jau sen ir kļuvis par valsts mēroga jautājumu un tiks pielietoti visi līdzekļi, lai tas nenotiktu.

Ir acīmredzami, ka provokatīvie paziņojumi un apzināta kūdīšana nāk „no augšas” un sabiedrība to pagaidām uztver pasīvi.  Sakiet, kam vajadzīgs pilsoņu karš?  Vai latviešiem, kuru skaits jau tā ir samazinājies, un kuru demogrāfiskais stāvoklis valdības spēkiem novests līdz katastrofai?  Vai krievvalodīgajiem, kuri Latvijā ir mazākumā un nebija iesaistīti politiskajā dzīvē pēdējos 20 gadus? Kam tad?

80% Latvijas nekustamā īpašuma ir ieķīlāti ārzemju bankās un tās savukārt nesteidzas šos īpašumus pārdot. Ir acīmredzama arī iedzīvotāju, kā lēta darbaspēka izspiešana uz ārzemēm politika. Ja notiktu vēl arī pilsoņu karš, Latvijas teritorijā paliktu tikai ārvalstu investoru „apkalpošanas minimums”. Vai Jums ir gadījies pabraukāt pa mūsu reģioniem un ciematiem? Ir restaurēti ceļi, kultūras nami, ir unikāla daba, nav tikai cilvēku! Kam visi šie labumi? Pāris pensionāriem, kas dzīvo visā apkaimē? 

Eiropas Savienība, ieguldot Latvijā finanšu līdzekļus, it kā nepamana sev blakus gruzdošu etnisku konfliktu, tā tikai dažreiz nedaudz palamā, izdod rekomendācijas, kuru izpilde nav obligāta un delikāti neiejaucas. Šāda smalkjūtība netika manīta citos jautājumos. Tas viss nozīmē tikai to, ka Eiropas „visu redzošo aci” apmierina notiekošais mūsu paklausīgajā valdībā. Būtu grūti iedomāties, ka viņi nav informēti par notikumiem Latvijā caur diplomātiskajiem, izlūkošanas dienestiem un citiem informācijas avotiem. Var būt plānots krievvalodīgo konfliktu blakus Krievijas robežai izmantot citā „spēlē” ar daudz lielākām likmēm? Ļoti iespējams.

SVF (Starptautiskais valūtas fonds), lai cik tas ciniski neskan, neieguldīja savus līdzekļus cilvēkresursos vai ekonomikā, nauda tika ieguldīta struktūrā, uzlabojot to soli pa solim. Tikpat savāda ir noslēpumainība ap aizdevumu, kura noteikumus mums nav atļauts zināt, bet kurš būs jāatdod visai valstij vairāku gadu garumā.

Aizkulišu pārrunas, lēmumu pieņemšana aiz slēgtām durvīm, tikšanās zoodārzā – jau sen ir normāla prakse mūsu valdībai. Parastie cilvēki zina tikai to, kas viņiem atļauts zināt ar „lielo valdnieku” lēmumu. Precīzāk sakot, nezina neko, bet jau ierauti notikumu virpulī.

Tātad, sāk attīstīties bīstamākais un neparedzamākais tuvākā perioda notikumu attīstības scenārijs, un par atskaites punktu ir kļuvis valodas referendums, kura vienīgais uzdevums ir uzkurināt kaislības, tādēļ ka nekādam citam rezultātam neviens netic, kaut arī no astroloģijas viedokļa šobrīd nekas nav absolūti paredzams. Neatkarīgi no tā rezultātiem, referendums jau faktiski ir sašķēlis sabiedrību un šķelšanās turpināsies arī tālāk mūsu prātos. Pats briesmīgākais, ka pie jebkāda balsošanas iznākuma, rezultāts ir viens  - konflikts.

Pirmo notikumu vilni var gaidīt no 02.2012. līdz 12.2016., turklāt, pirmie divi gadi (2012–2014) būs agresīvākie, pēc tam process turpināsies līdz 05.2015., notiekot dabas anomālijām, bet jau ne tik postošām, un tikai pēc tam sāks pierimt stihijas un slimību plosīšanās.

Ko var gaidīt šajos pirmajos piecos krīžu gados?

1. Nacionālais vai turpmāk arī sociālais konflikts sabiedrībā. Tas pilnīgi kļūs skaidrs jau 2012.gada maijā – jūnijā. Ja tas notiks, pārējos punktos aprakstītais paātrināsies vairākkārt, atkarībā no konflikta spriedzes pakāpes.
2. Cenzūras pastiprināšana. Pilsonisko un cilvēktiesību ierobežošana, aizbildinoties ar ārkārtas apstākļiem, tas var īpaši skart vārda un pulcēšanās brīvību. Parāk drosmīgo TV un radio raidījumu slēgšana, tai skaitā arī avīžu (un ne tikai krievvalodīgo).
3. Valdības krīze un krišana notiks jau 2012.gada pirmajā pusē, arī turpmāk parlamentāro alianšu kombinācijas nebūs stabilas un pacelsies jautājums par prezidentālo valsts iekārtu.
4. Latvija ir smagākās ekonomiskās krīzes priekšā, kura ļoti iespējams, sāksies jau 2013.gada 1.pusē vai arī 2012.gada 2. pusē, ja iepriekš nesāksies etniskais konflikts. Iespējams, tā būs kādas lielas bankas bankrots, vai arī administratīvām ekonomiskām represijām, kam sākumdeklerācija dod lielas iespējas. Tas turpināties līdz jaunam lielam starptautiskam aizdevumam vai citai finansiālai palīdzībai 2014.gada 2.pusē vai 2015.gada 1.pusgadā. Minētā palīdzība var uz laiku samazināt esošu problēmu asumu.
5. Dabas anomāliju pieaugums visu piecu gadu garumā ar eksaltāciju periodā no 10.2014. līdz 11.2016. Tas novedīs arī līdz lauksaimniecības un pārtikas globālajai krīzei, kādu Latvija nav pieredzējusi pēdējo 200 gadu laikā.
6. Liela epidēmiju ar letālu iznākumu rašanās varbūtība. Par cēloņiem var kļūt pārtikas produkti un jaunas imūnas infekciju saslimšanas. Visvairāk tas izpaudīsies periodos: 02.2014.- 06.2014.,  12.2014. - 03.2015.,   05.2015. - 01.2016.,   08.2016. - 11.2016.
7. Iespējama ES vai citu militāro alianšu spēku ierobežota kontingenta iejaukšanās Latvijas situācijā  ar ieganstu uzturēt mieru. Bet, visticamāk, tas būs Krievijas notikumu rezultāts un tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva kļūs par „ķīlniekiem” pavisam citā spēlē. Mierīgāk šis periods paies Skandināvijas valstīs (izņemot kalnu rajonus) un tās izrādīs draudzīgu atbalstu.
8. Demogrāfiskais stāvoklis tuvākajos 2-3 gados  sasniegs katastrofālus rādītājus.  Vairs nebūs iespējams slēpt aizbraukušo skaitu un uz pirkstiem varēs pārskaitīt palikušos. Ja sāksies nacionālais konflikts, tā būs traģēdija, kurai vairs nevajadzēs statistiku.

Šajā periodā būs arī labvēlīgi periodi, kad būs iespēja noregulēt problēmas miermīlīgā un likumdošanas ceļā: 02.12.2012 - 02.04.2013 un 05.09.2013 - 05.10.2013. Turpmāk, tikai pēc 2016.gada Latviju gaida jauna likumdošanas reforma vai būtiskas izmaiņas šajā sfērā.

Pēc 2016.gada iestāsies relatīvs klusums līdz 2023.gadam (iespējams, ar izņēmumu 2021.gadā.)

Otrais vilnis sāksies 04.2023. un beigsies 12.2026. Lai sagatavotu ticamo aprakstu, jāsaprot, kuru no scenārijiem izvēlēsimies šodien.

Trešais periods no 2027. līdz 2031. gadam būs labvēlīgs un, iespējams, beidzot mēs sasniegsim labklājību, pie kuras tik ilgi un mokoši gājām.

Šī bēdīgā prognoze balstās uz slikta, bet ne paša sliktākā no iespējamiem scenārijiem. Ir, protams, iespējami arī maigāki varianti, bet tas ir ļoti atkarīgs no mums šodien. Šis nav pareģojums, bet astroloģiskā prognoze, kuru  var pārbaudīt jebkurš  "viduvējs”  astrologs. Es būšu tikai laimīgs, ja tā nepiepildīsies.

Būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvē ir neizbēgamas un ierastā miera mums visticamāk vairs nebūs. Ir cerība, ka jaunais prezidents, kuru neievēlēja zoodārzā un kuram attiecīgi nav „īpašu” saistību ar esošu valdību  un vienlaikus ir noteikta finansiālā neatkarība, ir patiesi godīgs un spēcīgs cilvēks, kas spēs mainīt mūsu kuģa kursu. Gaidot vētru, šī cerība pagaidām vēl ir...